Zemeņu izcelsmes un sākotnējās izplatības centrs bija Austrumāzija. No šejienes tās ienāca Eiropā un Amerikā. Viens no pazīstamiem zemeņu veidiem, dārza zemes, radās Eiropā. Galvenās dārza zemeņu ražošanas valstis: ASV, Japāna, Polija, Itālija, Krievija, Meksika, Francija, Spānija.
Zemenes (Fragaria ananassa) – bagātīgs C vitamīna avots (100g zemeņu sniedz vairāk C vitamīna, nekā cilvēkam ir vajadzīgs dienā), kā arī tās satur antioksidantu – vielu, kas aizsargā no vēža. Zemenes satur B9 vitamīnu un mikroelementus, pateicoties kuriem šīm ogām piemīt spēja veicināt asins veidošanos. Zemenes ir veselīgas mazasinības, podagras, dažu gremošanas trakta un elpošanas ceļu slimību gadījumā. Zemeņu sastāvā ietilpst P-aktīvas, olbaltumvielu un organiskās vielas, kā arī folijskābe, kas uztur sirds muskuļu darbību. Un vēl zemenēs ir fosfora, dzelzs un citi savienojumi, kas nepieciešami cilvēka veselībai. Pie tam zemenēm piemīt mazs kaloriju daudzums.
Žāvētas zemenes saglabā savas vērtīgās īpašības divu gadu laikā un rada vispārēji stiprinošu iedarbību uz cilvēka organismu. Izņemot vitamīnus, žāvētu ogu sastāvā ietilpst arī ūdens, minerālvielas, ogļhidrāti, slāpekļa vielas, tauki un organiskās skābes. Īpaši vērtīgas žāvētas ogas ir ar pektīna vielu saturu, kuri saista smagos metālus cilvēka zarnu traktā un izvada tos no organisma. Tāpēc profesionālu slimību profilaksei žāvētas ogas ieteicams ietvert ikdienas ēdienkartē.
Žāvētas zemeņu ogas var izmantot gan kā piedevu tējai, gan arī kā desertu. Īpaši veselīgi ir lietot žāvētas ogas pārejas gadalaikos, kad imunitāte ir pavājināta.
100g satur: Tauki – 0.4 g Olbaltumvielas– 0.6 g Ogļhidrāti – 7.0 g Enerģētiskā vērtība – 286 kkal
