Vīģes – vīģeskoka (Ficus carica) auglis, pazīstamas arī kā vīna oga jeb vīģe. Vīģu dzimtene ir Vidusjūra, savvaļā sastopamas arī Vidusāzijā, Irānā un Indijā.
Saskaņā ar Bībeli, pēc grēkā krišanas pirmie cilvēki piesedzās tieši ar vīģu lapām. Un, kad senie ebreji sasniedza Solīto zemi, pirmie augļi, kurus viņi nogaršoja, bija vīģes.
Svaigām vīģēm var būt dažāda nokrāsa – no gandrīz baltas līdz tumši violetai. Žāvēšanai labāk der gaišās, ar zeltainu mizu un baltu mīkstumu, aptuveni 5 cm diametrā. 3 – 4 dienas tās žāvē zem saules, obligāti ar atvērumu vīģes virsotnē uz augšu. Dabīga žāvētas vīģes krāsa – pelēka.
Vīģēs ir ļoti daudz derīgo vielu, B, PP un C vitamīni, minerālvielas, tai skaitā arī nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs un fosfors. Kālija ir tik daudz, ka pēc tā satura vīģes piekāpjas tikai riekstu priekšā.
Vīģes ir ļoti veselīgas, īpaši, ja ir sirds – asinsvadu, paātrinātas sirds darbības slimības, bronhiālā astma, nosliece uz trombozēm, anēmiju. Vīģes normalizē vairogdziedzera darbību, satur fermentus, kuri stimulē gremošanu, kā arī tām piemīt liela enerģētiskā vērtība un tās remdē slāpes.
100g satur: Tauki – 1.0 g Olbaltumvielas – 3.0 g Ogļhidrāti – 53.0 g Enerģētiskā vērtība – 238 kkal
