Vīnogas (Vitis) — daudzgadīga kokveidīga vīteņliāna, vīnogas tiek uzskatītas par pašu senāko kultūru. Vīnogulāja dzimtene meklējama tālā pagātnē. Pirmā vīnogu dzimtas pārstāvja pārakmeņojušās atliekas tika atrastas apakškrīta mezozoja ēras nogulsnēs, kurai ir vairāk kā 700 miljons gadu.
Pirmie vīnogu kultūras audzētāji bija Rietumāzijas rajoni, kas atrodas tuvu Melnās un Kaspijas jūras dienvidu piekrastei, kā arī Vidusāzija, Sīrija, Mezopotāmija un Arābija. Šobrīd dažādu vīnogu šķirņu rūpnieciskās plantācijas ir daudzās Āzijas un Eiropas valstīs, ASV (galvenais vīnogu rajons – Kalifornija) un Latīņamerikas valstīs.
Vīnogu sastāvā ir atklātas vairāk kā 150 bioloģiski aktīvās vielas. Viegli asimilējamu cukuru, organisko skābju un vitamīnu esamība vīnogās, kā arī harmonisks minerālsāļu savienojums bez augstas uzturvērtības, piešķir tām arī vispārēji atzītas ārstnieciskās īpašības.
Tikko vīnogas nogatavojas, tiek veikta ražas novākšana, pēc tam tās žāvē saulē, tam speciāli iedalītās vietās, 14 – 16 dienu laikā, atkarībā no laikapstākļiem. Pēc žāvēšanas vīnogas nedaudz maina savu krāsu un gandrīz ir gatavas lietošanai.
Par rozīnēm sauc žāvētas vīnogu ogas ar kauliņiem. Rozīņu veids nosaka to izmantojumu - rozīnes var izmantot maizes un konditorejas izstrādājumos, kēksos un pīrāgos, kompotos un dzērienos. Rozīņu krāsu nosaka audzētā vīnogu šķirne un apvidus, kurā šīs vīnogas aug.
Kā palīglīdzeklis melnās rozīnes ir ieteicamas, ārstējot mazasinību, un kā nostiprinošs līdzeklis vājiem un novājējušiem slimniekiem, tās ir arī veselīgas gan nierēm, gan urīnpūslim.
100g satur: Tauki – 0.0 g Olbaltumvielas – 2.3 g Ogļhidrāti – 71.2 g Enerģētiskā vērtība – 294 kkal
