Par ķiršu (Prunus) dzimteni uzskata Kaukāza un Krima Melnās jūras piekrasti, no kurienes tie nokļuva Romā un izplatījās visā Eiropā. Jau 3.gadsimtā p.m.ē. ārsts Sifiniuss piemin ķiršus (saldos ķiršus) kā vērtīgu ārstniecisku produktu. Mūsdienu parasto ķiršu kultūras ģeogrāfija ir plaša, bet ikgadējā šo augļu pasaules novākšana pārsniedz 2 milj. tonnu.
Sarkaniem vai tumši sarkaniem parasto ķiršu augļiem ir patīkami saldskāba garša, to mīkstumā ir daudz veselīgu vielu: organiskās skābes, minerālvielas un mikroelementi, tai skaitā kalcijs, dzelzs, fosfors, magnijs, kālijs, varš, pektīna vielas, fermenti, cukurs, A, C un PP vitamīni, violeta skābe, antociāni.
Īpaši vērtīgas ir žāvētas ogas ar pektīna vielu saturā, kuri saista smagos metālus cilvēka zarnu traktā un izvada tos no organisma. Tāpēc profesionālu slimību profilaksei žāvētas ogas ir ieteicams ietvert ikdienas ēdienkartē. Žāvētie ķirši ir pieprasīta konditorejas izejviela, kura tiek plaši izmantota toršu, desertu un citu gardumu pagatavošanai.
Ķirši – vērtīgs diētisks produkts, kas veicina ēstgribas uzlabošanu, kā arī tas ir efektīvs līdzeklis anēmijas ārstēšanai, kam raksturīgs zems hemoglobīna līmenis. Pateicoties to sastāvā ietilpstošajiem antociāniem un antocianīniem, ķirši atjauno saistaudus un neitralizē brīvo radikāļu darbību, radot atjaunojošu efektu.
100g satur: Tauki – 0.0 g Olbaltumvielas – 1.5 g Ogļhidrāti – 73.0 g Enerģētiskā vērtība – 298 kkal
