Dzērveņu (Oxycoccus palustris) dzimtene – Ziemeļpuslode. Oxycoccus dzimtas nosaukums nāk no grieķu vārdiem oxys — skābs un coccus — lodveidīgs. Krievu nosaukums «kljukva» nāca no vārda «kljukatj», kas seniem slāviem apzīmēja meža irbēm un rubeņiem raksturīgu kustību, ēdot ogas.
Dzērvenes ir viens no visvērtīgākajiem pārtikas un ārstnieciskajiem augiem. No tām gatavo ievārījumus, džemus, sīrupus, ķīseļus, morsu, piedevas tējai. Dzērveņu sulu un morsu izmanto kā karstumu mazinošu, pretiekaisuma un ēstgribu izraisošu līdzekli. Ne mazāk veselīgas ir žāvētas dzērvenes, kuras veselu gadu saglabā visas svaigu dzērveņu ārstnieciskās īpašības.
Dzērvenēs ir daudz C vitamīna un pektīna vielu, kuras veicina smagu un radioaktīvu metālu izvadīšanos no organisma. Dzērvenes stiprina organismu un normalizē vielmaiņu, pazemina protrombīna līmeni asinīs. Šīs ogas izmanto pie saaukstēšanās slimībām un locītavu spazmām. Dzērvenes ir arī ārstniecisks līdzeklis hipertonijas, aterosklerozes, nieru, kuņģa – zarnu trakta (izņemot čūlu) slimību, rētu, apdegumu u.c. gadījumos.
100g satur: Tauki – 0.0 g Olbaltumvielas – 3.8 g Ogļhidrāti – 67.0 g Enerģētiskā vērtība – 283 kkal
