Dateļu (Phoenix dactylifera) dzimtene – dienvidu zemes, kas izvietotas Eifratas un Nīlas ielejā, tur tās tiek audzētas jau 4000 gadus. Senatnē dateles tika uzskatītas par bagātības un auglības simbolu. Āzijā un Āfrikā dateles bija vietējo iedzīvotāju pamatēdiens. Laika gaitā savvaļā augošās dateļu palmu šķirnes izzuda. Pašas lielākās plantācijas ir izvietotas Marokas un Indijas teritorijā. Dateles jeb dateļu palmas augļi ir izplatīts pārtikas produkts un ir plaši pieejamas žāvētu augļu veidā. Vairumam cilvēku dateles sākumā ir gardums, bet karstajās valstīs tās iemantoja „tuksneša maizes” reputāciju lielā kaloriju daudzuma dēļ.

Augļu nokrāsa variējas – no gandrīz melnās līdz gaiši dzeltenai. Ir arī gaišzili pelēkas krāsas dateles. Un vēl, dateles ir pašas saldākās no augļiem. No dateļu sulas iegūst cukuru, no kura taisa lielisku ieraugu mīklai. Bet paši augļi ir neaizvietojami konditorejā un vīna ražošanā.

Dateles ievāc dzeltenas vai sarkanas, atkarībā no paveida. Brūnu krāsu dateles iegūst, izžūstot saulē, tam speciāli iedalītās vietās. Pēc ražas novākšanas dateles žāvē saulē, mazgā, izņem kauliņus (ar rokām), šķiro un iepako.

Kā enerģijas avots dateles pārspēj visus citus žāvētos augļus. Augļi, kuri pārdošanā ienāk sausi, satur augstu cukura, treknas eļļas, proteīnu, šķiedrvielu un mikroelementu procentu. Tajās ir īpaši daudz B5 vitamīna, kurš paaugstina darbspēju un stiprina koncentrēšanās spējas. Pie tam datelēs ir atklātas vielas, kuras pēc savas struktūras līdzinās aspirīnam. Regulāri lietojot dateles pārtikā, tās veicina redzes un dzirdes saglabāšanos. Tajās ir daudz dzelzs, fosfora, minerālo sāļu un visu A un B grupas vitamīnu. Dateles ieteicams lietot, esot sirds - asinsvadu slimībām, jo tās satur ļoti daudz kālija.

Atpakaļ...