Ābola (Malus domestica) dzimtene — Mazāzija. Pa Eirāziju tie izplatījās tautu staigāšanas laikā – klejotāji līdzi ņēma ābolu krājumus, apberot savu ceļu ar apgrauzām, tas nozīmē, arī ar ābolu sēklām. Ābolu dārzi šalc līdz šim brīdim senlaicīgās cilvēces ceļu nomalēs Kaukāzā, Austrumeiropā un Dienvideiropā – senseno laiku mantojums.
Vispopulārākās ābolu šķirnes rūpnieciskajā apjomā tiek kultivētas un audzētas galvenokārt Eiropā, Ķīnā, Ziemeļamerikā (Čīlē un Argentīnā) un Austrālijā.
Žāvēti āboli ir ne mazāk vērtīgi kā svaigi āboli. Šie žāvētie augļi satur sabalansētu vitamīnu un mikroelementu kopumu, tādu kā dzelzs, kalcijs, magnijs un kālijs. Tie ātri remdē izsalkumu, kā arī veicina gremošanu un rada vispārēji nostiprinošu iedarbību uz organismu. Žāvētu augļu sastāvā ietilpstošā fruktoze lieliski aizvieto saldumus. Žāvētu ābolu lietošana ikdienā labvēlīgi ietekmē ādu, matus un nagus, tas ir pamanāms jau pēc pāris nedēļām. Kā palīglīdzeklis tiek izmantots gripas, sirds un endokrīno slimību profilaksē.
100g satur: Tauki – 0.0 g Olbaltumvielas – 3.2 g Ogļhidrāti – 68.0 g Enerģētiskā vērtība – 284 kkal
















