Šī rieksta dzimtene ir Vidus un Mazā Āzija. Pirmie, kas ieveda šos riekstus Krievzemē pirms aptuveni desmit gadsimtiem, bija tieši grieķu tirgotāji. No tā arī radies nosaukums - grieķu riekstkoks, vēl tos sauc par valriekstiem. Senos laikos šos riekstus uzskatīja par panaceju no visām slimībām. Grieķi sauca tos par caru zīlēm un pasniedza viens otram kā dāvanu, kā vislabāko novēlējumu zīmi. Romas Impērijā tie bija obligāts ēdiens visās kāzu ceremonijās. Kaukāzā un Moldāvijā bija ticējums, ka šis koks, kas iestādīts pēc bērna dzimšanas, spēj piešķirt viņa ķermenim stiprumu, bet dvēselei – spēku un ticību. Šodien grieķu riekstkoks tiek kultivēts mērenā klimata zonā praktiski visā Eiropas teritorijā.
Grieķu riekstkoks (Juglans regia) – tas ir spēcīgs 30-metrīgs riekstu dzimtas koks. Tā dzīves garums ir ap 500 gadiem, bet dendrologiem ir zināmi arī vecāki koki. Pirmais augļu ražošana notiek pēc maija ziedēšanas 5.-10. auga dzīves gadā. Uz katra koka vidēji nogatavojas līdz 400 kg riekstu. Šo koku augļi – kauleņaugļi – pēc kaloriju daudzuma un asimilēšanas nepiekāpjas daudzu dzīvnieku izcelsmes produktu priekšā (liellopu gaļas kaloriju daudzums, piemēram, ir 7 reizes zemāks). Valrieksti – lielisks papildinājums gaļas ēdieniem, putrām, sieriem, mērcēm un konditorijas izstrādājumiem. Īpaši vitamīniem bagāti tie ir piena gatavības stadijā. Tajos esošais vitamīns С 8 reizes pārspēj to pašu rādītāju upenēs un 50 reizes citrusaugļos. Kā papildus līdzeklis tiek izmantots mazasinības, dermatītu, saaukstēšanās, paaugstināta holesterīna līmeņa, nervu traucējumu un kuņģa-zarnu trakta slimību ārstēšanā.
100 g satur: Tauki – 60.0 g Olbaltumvielas – 14.8 g Ogļhidrāti – 13.7 g Minerālvielas – 1.9 g Vitamīni – 2.8 mg Enerģētiskā vērtība – 698 kkal
