Ir zināmi aptuveni 40 riekstu veidi, kaut gan no zinātniska viedokļa to ir daudz mazāk. Vēl senie grieķi un romieši strīdējās par to, kādus augļus var pieskaitīt pie riekstiem. Botāniķi veselu virkni augļu, ko mēs pieradām uzskatīt par riekstiem, pieskaita pie pavisam citas saimes. No definīcijas izriet, ka rieksts ir auglis, kuram ir cieta čaumala un kodols nav pie tās pieaudzis, kā arī nav pārklāts ar apvalku vai mīkstumu. Tādējādi par īstiem riekstiem var uzskatīt tikai lazdu riekstus, Indijas riekstus un ciedru riekstus, savukārt viss pārējais, ko mēs pieradām uzskatīt par riekstiem, ir vai nu kauliņi, sēklas vai kauleņi.
Jau no senseniem laikiem rieksti tiek lietoti uzturā, kā arī tos izmanto ārstniecībā, jo to saturā ir vērtīgas vielas imūnās sistēmas stimulēšanai un slimību profilaksei. No riekstu un sēklu vērtīgām eļļām ražo milzīgu daudzumu bioloģiski aktīvu piedevu un ārstēšanas līdzekļu. Praktiski visi rieksti satur lielu daudzumu olbaltumvielu, īpaši tauku, un sekojoši to enerģētiskā vērtībā ir ne mazāka kā 600-700 kkal uz 100 produkta gramiem. Tas 3-3,5 reizes pārsniedz kaloriju daudzumu, ko satur maize, 4-6 reizes pārsniedz gaļas kaloriju daudzumu, kā arī 10-15 reizes pārsniedz dārzeņu, augļu un ogu kaloriju daudzumu.
Rieksti un sēklas satur no 8 līdz 25% olbaltumvielu, kurām piemīt sabalansēts aminoskābju sastāvs. Savukārt tauku daudzums riekstos un sēklās ir no 40-60% un tie satur tādas vērtīgas taukskābes kā linolskābe un linolēnskābe. Bez tam rieksti satur svarīgas aminoskābes, kuras cilvēku organisms izstrādā nepietiekošā daudzumā. Viena no tām ir arginīns, kas uzlabo smadzeņu darbību, veido olbaltumvielas, kā arī stimulē imūnsistēmu un uzlabo asinsriti.
Rieksti ir bagātināti ar mikroelementiem. Tie satur kalciju un fosforu, kas atbild par kaulu formēšanos un zobu emaljas stiprināšanu; magniju, kas uzlabo sirds darbību; cinku, kas atbild par imunitāti, nātriju, kas sekmē spiediena normalizēšanu, kā arī veselu virkni citu mikroelementu.
Rieksti satur A un B grupas elementus, pie tam svaigos, negrauzdētos riekstos ir arī vitamīns C. Īpaša nozīme ir riekstu un sēklu taukos esošajiem tokoferoliem – E vitamīnam.
Visi veidu rieksti ilgu laiku saglabā savus vitamīnus un vērtīgas īpašības, tāpēc to lietošanai uzturā ir īpaša nozīme ziemas un pavasara avitaminozes laikā.
Riekstus var glabāt līdz gadam pie temperatūras, kas nepārsniedz +20°С un gaisa mitruma, kas nepārsniedz 70%. Savukārt vakuuma iepakojumā rieksti var glabāties līdz pat 16 mēnešiem.
