Latviski | По русски | English
Sākuma lapa Kontakti Lapas karte Meklēšana
Sākuma lapa » Produkcija » Sveramā produkcija » Rieksti » Pistācijas rieksts
Pistācijas rieksts

Pistāciju (Pistacia) - etiķa koku dzimtas riekstaugļu krūmāju un koku dzimtene – ir Vidusjūras valstis. Cilvēki, kas tur mīt, jau ļoti sen pamanīja un iemīlēja šos gardos augļus. Zināms, ka Senajā Babilonā un Asīrijā kopš 4. gadsimta p.Kr. tos ne tikai izmantoja pārtikā, bet arī viscaur audzēja. Šis ir salu un sausumu izturīgais augs spēj izturēt gan ļoti zemu (līdz -25 С), gan arī augstu (virs +30 С) temperatūru. Kad no nepanesama karstuma un sausuma nobirst pat saksauls, pistācija, pateicoties milzīgajām saknēm, kas iegrimst zemē gandrīz 15 m dziļumā un ilgstoši saglabā mitrumu, jūtas pilnīgi ērti. Tāda unikāla īpašība bija galvenais iemesls tā kultivēšanai un pastāvīgai areāla palielināšanai. Pistāciju koki dzīvo ap 400 gadiem, bet kalnu apvidos ir tādi, kas pārsnieguši 7-to gadu simteņa robežu.

Jauns zaļš pistācijas auglis ir līdzīgs plūmei-meženim. Nogatavojoties tas izžūst, atkailinot plīsušos kauliņus. Novākt pistācijas pieņemts nakts laikā, jo dienā saulē šī koka lapas izdala cilvēkam nelabvēlīgas aromātiskas vielas, sveķus un ēteriskās eļļas, kas lielas koncentrācijas gadījumā spēj izraisīt nopietnu saindēšanos. Šos kauliņus-riekstus ēd gan zaļus, gan arī ceptus. Īpaši labi tie ir kā papildinājums alum un vīnam. Pistācijas izmanto arī eļļas pagatavošanai, ko izmanto konditorijas, desu, parfimērijas un farmaceitiskā ražošanā. Kā papildus līdzeklis pistācijas ir ļoti derīgas hroniska noguruma, hipertonijas, aknu un sirds slimību, kā arī smagas fiziskas slodzes gadījumā.

100 g satur:
Tauki – 73.8 g
Olbaltumvielas – 8.0 g
Ogļhidrāti – 13.8 g
Minerālvielas – 1.7 g
Vitamīni – 2.6 mg
Enerģētiskā vērtība – 702 kkal

Atpakaļ...