Vistuvākais grieķu riekstkoka radinieks – karija pekans (Carya pecan, Carya illinoinensis) – riekstu dzimtas koks. Tā dzimtene Ziemeļu Amerika, bez tam, divi pekana savvaļas veidi sastopami Ķīnā. Pekana koks dzīvo līdz 400-500 gadiem, sasniedzot 60-metru augstumu. Ilgi pirms eiropiešu nāciena uz Ziemeļamerikas kontinentu, tā augļus – kauleņaugļus indiāņi izmantoja pārtikā. No algonkīnu valodas pekans tiek tulkots kā „rieksts, kas tiek pāršķelts ar akmeni”. Garenie augļi ārēji ir līdzīgi ar olīvām, tāpēc dažkārt pekanu sauc par „olīvu riekstu”. No grieķu tas atšķiras ar eļļaināku struktūru.
Pekanu sāka kultivēt tikai 19. gadsimta pirmajā pusē, uz šo dienu ir zināmi ap 100 šī auga veidi. Pārtikā pekans tiek lietots gan ceptā, gan arī kaltētā veidā, gan kopā ar citiem riekstiem, gan arī kā atsevišķs ēdiens. Tie piešķir īpašu mīkstu garšu augļu un dārzeņu ēdieniem, kā arī konditorijas izstrādājumiem. Kā papildus līdzeklis tiek izmantoti ēstgribas rosināšanai, vitamīnu A, B, C, E pazemināta satura un paaugstināta noguruma gadījumā.
100 g satur: Tauki – 71.2 g Olbaltumvielas – 9.2 g Ogļhidrāti – 12.3 g Minerālvielas – 1.6 g Vitamīni – 3.1 mg Enerģētiskā vērtība – 736 kkal
