Mandeļkoks (Amigdalus), starp citu, tuvs persika radinieks, pieder pie rožziežu dzimtas. Savvaļas mandele aug Rietumu un Vidus Āzijā. Mandeļkoka latīņu nosaukums Amigdala – cēlies no seno feniķiešu skaistās dievietes vārda. Tieši tā augļi, kas līdzīgi plūmei, kuru iekšā arī atrodas rieksti, deva šai dievietei ne tikai gudrību, bet arī retu skaistumu. Reiz saldo mandeļu neparasti oriģinālo garšu īpaši cienīja karaliskās personas. Un tas nav pārsteigums – šim auglim, kas ieņem pirmās vietas riekstu hierarhijā, piemīt patiesi karaliska garša.
Mandele var būt salda un rūgta. Gan viens, gan otrs veids plaši tiek izmantots vērtīgās mandeļu eļļas iegūšanai. Rūgtās mandeles biezumi, kas paliek pāri pēc eļļas izspiešanas, tiek izmantoti rūgtā-mandeļu ūdens pagatavošanai, ko lieto kā nomierinošo un pretsāpju līdzekli. Kā papildus līdzekli mandeles izmanto paaugstināta holesterīna satura, hipertonijas, onkoloģisko slimību, aptaukošanās, kuņģa čūlu un redzes slimību ārstēšanā.
100 g satur: Tauki – 54.2 g Olbaltumvielas – 18.6 g Ogļhidrāti – 16.9 g Minerālvielas – 3.0 g Vitamīni – 6.2 mg Enerģētiskā vērtība – 640 kkal
