Visdārgākais rieksts pasaulē – makadamija. To audzē mazāk, kā ražo melnos ikrus. Viss tāpēc, ka makadamijas kodoli ar grūtībām tiek atdalīti no čaulas.
Makadamijas (Macadamia) dzimtas koki un krūmi parādās 12 veidos. Tā tos nosauca botāniķis fon Millers par godu skotu ķīmiķim Džonam Makadamam. Visu šobrīd esošo veidu ciltstēvs – endēmiskie Austrālijas augi, kurus aborigēni sauc par „kinaul-kinaul”. Bet pēdējā laikā tos sāka plaši kultivēt ne tikai Austrālijā, bet arī Dienvidrietumu Āzijā, un Havaju salās, un Kenijā, un DAR. Šīs barojošās, bagātas ar olbaltumvielām un kalciju sēklas, pēc garšas atgādinošās zemes riekstus (pazīstamas arī kā Kvīnslendas rieksti), gadsimtu garumā pārtikā izmantoja tikai aborigēni un tikai sākot ar 20. gadsimtu kļuva slaveni starp eiropiešiem. Ne par velti tos sauc par „austrāliešu krakatukiem”. Makadamijas rieksti tiek lietoti pārtikā gan kaltētā, gan arī ceptā veidā, kā arī kā papildinājumu konditorijas izstrādājumiem.
Kā papildus līdzeklis šos riekstus izmanto artrītu, onkoloģisko slimību, angīnas ārstēšanā. Bez tam, šie riekstiņi no organisma labi izvada holesterīnu. Makadamijas eļļa tiek uzskatīta par ļoti vērtīgu kosmētisko līdzekli. Pēc savām īpašībām tā ir līdzīga ūdeļu eļļai, viegli uzsūcas ādā, mīkstina, baro un mitrina, kā arī palīdz saules apdegumu gadījumā.
100 g satur: Tauki – 73.8 g Olbaltumvielas – 8.0 g Ogļhidrāti – 13.8 g Minerālvielas – 1.7 g Vitamīni – 2.6 mg Enerģētiskā vērtība – 702 kkal
