Kastanis īstais, cēlais vai ēdamais (Castanea vesca Gaertn., Castanea vulgaris Lam., Castanea sativa Mill.) veido plašus stādījumus Vidus vai Dienvidu Francijā, Spānijā un Itālijā. Uz Etnas kalna ir pazīstams kastanis, kam ir ap 4 caurmēra stādiem. Atšķiroties ar ātru augšanu jaunībā, 200-300. g. Vecumā sasniedz līdz 35 m augstumu un 2,0-3,5 m platumu, dzīvo līdz 500 un vairāk gadiem.
Pateicoties augstajam ģērskābes saturam kastaņa stobri atšķiras ar ilgu mūžu un tiek augsti vērtēti kā būvniecības materiāls. Skaista izturīga koksne rod dažādu pielietojumu galdniecības darbā, no tās veido mucas visdārgākajiem vīniem.
Augļi — rieksti, pa 1 – 3 sēdoši ērkšķainā augļu kausā; to apvalks ādains-koksnains, spīdīgs, brūns, lielākoties kails. Dīgļlapas gaļīgas, gaiši krēmkrāsas, bagātīgi ar cieti, cukuru, olbaltumvielām, ir taukvielas, organiskās skābes, vitamīni, fermenti. Zaļi kastaņi bagātīgi ar vitamīnu C.
Kastaņi — vērtīs pārtikas un garšas produkts, populārs Eiropas dienvidos, Kaukāzā. Diemžēl, ilgstošu uzglabāšanu tie nepanes, ātri bojājas. Kastaņa rieksti ļoti gardi un barojoši, īpaši cepti vai sacukuroti; lieto arī zaļus vai vārītus, pārstrādā miltos, kafijas dzērienā, spirtā. Pazīstami vairāk kā 20 pirmo ēdienu, otro un deserta ēdienu kulinārijas receptes no kastaņa augļiem.
No kaltētiem augļiem pagatavo miltus, kas pēc kaloriju daudzuma neatpaliek no kviešu miltiem. Maizes cepšanai kastaņa miltus izmanto kopā ar kviešu vai rudzu miltiem, pievienojot nedaudz sāli saldenas piegaršas novēršanai. No kastaņu miltiem cep plāceņus un vāra šķidru putru. No kastaņa augļiem pagatavo glazētos (sacukurotos) kastaņus, kas ieguvuši pasaules slavenību un kas kalpo par eksporta priekšmetu daudzās Rietumu Eiropas valstīs. No apceptiem kastaņiem iegūst kafijas surogātu.
Kā papildus līdzeklis izmanto dažādu auga daļu novārījumu vai uzlējumu, kas satur ģērvielas, kā saistošu, brūces dziedējošu un pret apdegumu līdzekli.
100 g satur: Tauki – 1.0 g Olbaltumvielas – 2.0 g Ogļhidrāti – 44.0 g Enerģētiskā vērtība – 196 kkal
